Vīns – ir alkoholisks dzēriens, kas īpašā rūgšanas procesā veidojas no vīnogām. Vīnā esošais alkohola saturs ir no 8% - 14%. Dabīgi raudzētam vīnam nebūtu jābūt stiprākam par 14%. Vīni iedalās: sarkanos, baltos un rozā vīnos. Savukārt, ražošanas procesā iegūst sekojošas pamata īpašības: sausie vīni, pussausie vīni, pussaldie vīni, stiprinātie vīni, saldie stiprinātie vīni. Vēl vīnu iedala pēc to ražotājvalstīm. Populārākas no tām ir šīs:

Spānijas vīni – Spānija ir trešā lielākā vīna eksportētāja valsts. Tās apjomus apsteidz tikai Itālija un Francija. Spānija pamatā ir pazīstama ar ražoto sarkanvīnu. Populārākais prestižāko Spānijas vīna audzēšanas reģions – Rioha. Jāatzīmē to, ka Spānijā ražotajam dzirkstošajam vīnam kvalitātes standarts neatpaliek no autentiskā Champagne (Francija) ražotā, šiem vīniem anotācijā tiks norādīts nosaukums Cava.

Francijas vīni – šī valsts ir pasaulē lielākā vīnu ražotājvalsts. Francija ir radījusi daudz etalonus vīna pasaulē, par Champagne reģiona nozīmīgumu vēsturē un dzirkstošā svētku dzēriena pasaulē, tika stāstīts sadaļā par Šampanieti. Francija, pateicoties klimatiskajai dažādībai var saražot pilnīgi visa veida garšu un stila vīnus. Šajā valstī ražotie vīni izpilda pašas augstākās kvalitātes prasības.

Itālijas vīni – Itālijā vīns tiek ražots gandrīz visos reģionos. Līdz ar to Itāļu vīni ir piemēroti dažādām gaumēm. Arī Itālija ražo savu dzirkstošo vīnu, kuram apzīmējums ir Spumante. Itālijas populārākie vīna ražošanas reģioni: Emilia Romagna, Lazio, Liguria, Lombardia, Toscana, Umbria, Veneto. Latvijā populārais viegli dzirkstošais baltvīns Prosecco ir tieši Veneto reģiona izcelsmes.
Vācijas vīni – pateicoties Vācijas salīdzinoši mitrajam un vēsajam reģionam, šīs valsts vīniem ir raksturīgs vieglums un īpaši maigs aromāts. Vācijā populārākie ir Riesling vīni. Visaromātiskākie vīni ir no Vācijas ziemeļu reģioniem, jo vīnogas tiek novāktas pēc pirmajām salnām.

Moldovas vīni – šīs valsts vīnu lielākais trumpis ir pievilcīgā cena par ļoti labu kvalitāti. Moldovas vīni ir tā saucamie Jaunās pasaules vīni, līdzās Čīles un Austrālijas vīniem. Šajā valstī atrodas arī garākais Eiropas vīna pagrabs – Krikovas vīna pagrabs - 120km.

Čīles vīni – pēdējos gados kļūst ļoti populāri Čīles vīni, jo lielākā daļa no tiem tiek ražoti tieši no Cabernet Sauvignon vīnogām. Valstī ir ļoti pateicīgi laika apstākļi, lai audzētu vīnogulājus – Andu kalni aiztur aukstās gaisa masas, savukārt, tuvumā esošais Klusais okeāns neļauj gaisam uzkarst. Tā kā arī šī vīna ražotājvalsts tiek saukta par Jaunās paaudzes vīna ražotājvalsti, tad vīna ražošanas kvalitātes standarti tiek nepārtraukti uzlaboti.

Gruzijas vīni – par šīs valsts vīniem saka – Jaunās Vecās pasaules vīni, jo vīndaru tradīcijas šajā reģionā ir ar ļoti senu vēsturi. Tomēr dažādie vēstures notikumi un ražošanas standartu neesamība Padomju Savienības laikā ir izveidojuši situāciju, ka tikai 7% no pasaulē pieejamā vīna klāsta, kur uz etiķetēm ir rakstīts Gruzijas vīns ir patiešām Gruzijas vīns.

ASV vīni – lai arī tradicionāli kulinārijas joma ASV asociējas ar “fast food”, tomēr šīs valsts izcelsmes vīni ir ļoti labas kvalitātes un vīna eksperti tos novērtē. Klimatisko apstākļu dēļ, ASV vīna darīšanas centrs ir Kalifornija. ASV vīniem ir raksturīgs dažādu vīnogu šķirņu sajaukums, jo tas ir atļauts šajā valstī pretēji Eiropas stingrajiem noteikumiem vīna darītavām.

Austrālijas vīni – Īpaši labvēlīgie klimatiskie apstākļi ļauj šajā reģionā audzēt visas pazīstamākās Eiropas vīnogu šķirnes. Austrālijā vairāk ražo tieši baltvīnu. Latvijā kā viens no populārākajiem Austrālijas vīniem ir JACOB’S CREEK.

Dienvidāfrikas vīni – šis reģions viennozīmīgi ir skaistākais vīna ražošanas reģions. Pēdējos gados Dienvidāfrikas vīni ir kļuvuši ļoti kvalitatīvi un nozare ir krietni attīstījusies. Tas kļuvis iespējams pateicoties tam, ka tika izveidota valsts atbalstīta vīna ražošanas kooperācija KWV.

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME, ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA